6 дней
О сайте
Rokgrupa «Līvi» dibināta 1976: gadt un kopš septiņdesmito gadu beigām ir viens no populārākajiem ansambļiem Latvijā.
Tā panākumu pamatā ir dalībnieku visai augstais profesionālais līmenis, godbijīga attieksme pret pasaules rokmūzikas tradīcijām un novitātēm, kā arī pašu radītā un izpildītā muzikālā materiāla kvalitātes. Šiem komponentiem summējoties, astoņdesmito gadu pirmās puses latviešu estrādes mūzikā «Līvi» ieņem stabilu un nozīmīgu vietu.
«Iedomu pilsēta» ir grupas pirmā lielā skaņu plate, sava veida ieskats līdz šim sasniegtajā. Tajā apkopotas vairākas no «Līvu» populārākajām dziesmām. Tādas kompozīcijas kā «Mazais sapnītis» un «Zušu dziesmiņa» uzrakstītas jau septiņdesmito gadu sākumā, vēl pirms «Līvu» dibināšanas, tomēr lielākā daļa šeit skanošo dziesmu radušās pēdējos gados un diezgan precīzi atklāj ansambļa jaunrades raksturīgākās iezīmes, kā arī muzicēšanas stilu.
Kolektīva ' līderis ir Ēriks Ķiģelis, kura kompozīcijas veido repertuāra lielāko daļu, tomēr arī pārējie mūziķi ar savām dziesmām būtiski ietekmē grupas skanējumu. Ne velti arī šīs plates deviņiem skaņdarbiem mūziku sarakstījuši četri ansambļa dalībnieki.
«Līvi» ir mūsdienīga rokgrupa pēc spēles manieres un pārliecības. Arī tajos gadījumos, kad viņu priekšnesums robežojas ar citiem mūzikas novirzieniem, piemēram, regeju («Līviskā ziņģe») vai pat melodisku šlageri(«Ledus zieds»), tiek saglabāts grupai raksturīgais skanējums, kas sakņojas rokmūzikā. Tomēr par savu īsto stihiju ansambļa dalībnieki uzskata tieši enerģisku roku un visbiežāk cenšas spēlēt tieši to.
Tāda ir šī skaņu plate, un tādi ir arī paši «Līvi». Pareizāk gan būtu teikt — tādi viņi bija, jo drīz pēc «Iedomu pilsētas» ierakstīšanas mainījās gandrīz viss ansambļa sastāvs. Traģiskā nāvē aizgājis tā vadītājs Ēriks Ķiģelis. Tomēr gribas cerēt, ka šī plate būs liecība tikai «Līvu» darbības pirmajam, bet ne pēdējam posmam. Tā tam jābūt arī Ērika piemiņas dēļ. Un viņa piemiņa dzīvo ari šajā platē. Tā ir ne tikai četrās šeit dzirdamajās viņa kompozīcijās, tā jūtama ikvienā «Līvu» spēlētajā notī, «Līvu» elpā. Jo te ir daudz Ērika ieceru un sapņu, daudz viņam raksturīgās enerģijas un dzīves prieka, viņa muzikalitātes. Tā ir viņa piemiņa, kas šeit skan,
K. Vāvere
Tā panākumu pamatā ir dalībnieku visai augstais profesionālais līmenis, godbijīga attieksme pret pasaules rokmūzikas tradīcijām un novitātēm, kā arī pašu radītā un izpildītā muzikālā materiāla kvalitātes. Šiem komponentiem summējoties, astoņdesmito gadu pirmās puses latviešu estrādes mūzikā «Līvi» ieņem stabilu un nozīmīgu vietu.
«Iedomu pilsēta» ir grupas pirmā lielā skaņu plate, sava veida ieskats līdz šim sasniegtajā. Tajā apkopotas vairākas no «Līvu» populārākajām dziesmām. Tādas kompozīcijas kā «Mazais sapnītis» un «Zušu dziesmiņa» uzrakstītas jau septiņdesmito gadu sākumā, vēl pirms «Līvu» dibināšanas, tomēr lielākā daļa šeit skanošo dziesmu radušās pēdējos gados un diezgan precīzi atklāj ansambļa jaunrades raksturīgākās iezīmes, kā arī muzicēšanas stilu.
Kolektīva ' līderis ir Ēriks Ķiģelis, kura kompozīcijas veido repertuāra lielāko daļu, tomēr arī pārējie mūziķi ar savām dziesmām būtiski ietekmē grupas skanējumu. Ne velti arī šīs plates deviņiem skaņdarbiem mūziku sarakstījuši četri ansambļa dalībnieki.
«Līvi» ir mūsdienīga rokgrupa pēc spēles manieres un pārliecības. Arī tajos gadījumos, kad viņu priekšnesums robežojas ar citiem mūzikas novirzieniem, piemēram, regeju («Līviskā ziņģe») vai pat melodisku šlageri(«Ledus zieds»), tiek saglabāts grupai raksturīgais skanējums, kas sakņojas rokmūzikā. Tomēr par savu īsto stihiju ansambļa dalībnieki uzskata tieši enerģisku roku un visbiežāk cenšas spēlēt tieši to.
Tāda ir šī skaņu plate, un tādi ir arī paši «Līvi». Pareizāk gan būtu teikt — tādi viņi bija, jo drīz pēc «Iedomu pilsētas» ierakstīšanas mainījās gandrīz viss ansambļa sastāvs. Traģiskā nāvē aizgājis tā vadītājs Ēriks Ķiģelis. Tomēr gribas cerēt, ka šī plate būs liecība tikai «Līvu» darbības pirmajam, bet ne pēdējam posmam. Tā tam jābūt arī Ērika piemiņas dēļ. Un viņa piemiņa dzīvo ari šajā platē. Tā ir ne tikai četrās šeit dzirdamajās viņa kompozīcijās, tā jūtama ikvienā «Līvu» spēlētajā notī, «Līvu» elpā. Jo te ir daudz Ērika ieceru un sapņu, daudz viņam raksturīgās enerģijas un dzīves prieka, viņa muzikalitātes. Tā ir viņa piemiņa, kas šeit skan,
K. Vāvere